Eiropas vadošā zemo cenu lidsabiedrība “Ryanair” ir nākusi klajā ar oficiālu un visai dramatisku paziņojumu par savu darbības stratēģiju 2026. gadam. Šis paziņojums ir izraisījis pamatīgu satraukumu ne tikai tūrisma nozarē, bet arī miljonos pasažieru visā Eiropā.
Plānotās izmaiņas paredz vērienīgu maršrutu skaita samazināšanu vairākās Eiropas Savienības valstīs, kā galvenos argumentus šādam solim minot nevaldāmo lidostu ekspluatācijas izmaksu kāpumu un jaunu, valstu līmenī ieviestu aviācijas nodokļu nastu. Šis lēmums iezīmē būtisku pagriezienu uzņēmuma attīstībā, jo tas izvēlas pārdalīt resursus uz reģioniem, kas spēj nodrošināt zemākas izmaksas un lielāku peļņu.
Raugoties uz 2025. gadu, lidsabiedrībai tas ir bijis ārkārtīgi dinamisks un pretrunīgs posms. No vienas puses, Eiropas budžeta aviokompānija ieviesa virkni būtisku uzlabojumu, tostarp vērienīgu ziemas lidojumu saraksta paplašināšanu, īpaši koncentrējoties uz tirgiem Apvienotajā Karalistē, Somijā un Itālijā.
Tika atklāti arī jauni, stratēģiski maršruti, piemēram, no Londonas uz saulaino Mursiju Spānijā un no polārā loka pilsētas Rovaniemi uz Lielbritāniju. Uzņēmums publiskoja ambiciozus plānus investēt savās bāzēs, piemēram, Boloņā, lai piesaistītu vēl lielāku pasažieru plūsmu un nostiprinātu savas pozīcijas kā reģionālais līderis.
Tomēr šis gads nav pagājis bez nopietniem operacionāliem izaicinājumiem. Lidsabiedrība saskārās ar pastāvīgām gaisa kuģu ražotāja “Boeing” piegāžu kavēšanās problēmām, kas tiešā veidā ietekmēja plānoto jaudu palielināšanu. Tas izsauca asu “Ryanair” izpilddirektora Maikla O’Līrija kritiku, kurš nesaudzīgi salīdzināja gaisa kuģu uzņēmuma vadības darbu ar “galvas zaudējušu cāļu skraidīšanu”, pārmetot ražotājam nespēju kontrolēt ražošanas procesus un kvalitāti.
Papildu spriedzi radīja uzņēmuma lēmums pakāpeniski atteikties no fiziskām, papīra formāta iekāpšanas kartēm, liekot visiem pasažieriem pāriet uz pilnībā digitāliem risinājumiem viedtālruņos. Šis solis saskārās ar ievērojamu sabiedrības pretestību, jo īpaši no vecāka gadagājuma ceļotāju un to cilvēku puses, kuriem pieeja tehnoloģijām ir ierobežota.
Viens no pašiem ietekmīgākajiem un tālejošākajiem paziņojumiem ir lidsabiedrības lēmums nākamgad drastiski samazināt maršrutu skaitu tādos svarīgos tirgos kā Spānija, Francija, Vācija, Beļģija un Portugāle. Tiek prognozēts, ka šis solis kopumā likvidēs aptuveni trīs miljonus sēdvietu, radot nopietnas sekas savienojamībai un pasažieru ērtībām, īpaši mazākajās un reģionālajās pilsētās. Šāds “Ryanair” solis ir uzskatāms par atklātu karu pret valdībām, kas mēģina papildināt budžetu uz ceļotāju rēķina, izmantojot aviācijas nozari kā slaucamu govi.
Vācijas tirgus: Augsto izmaksu un ekonodokļu izraisītā lejupslīde
Analizējot situāciju Vācijā, 2025. gada oktobrī “Ryanair” atklāja, ka gaidāmajā 2025./2026. gada ziemas lidojumu sarakstā tiks svītroti 24 maršruti uz un no šīs valsts. Tas nozīmē milzīgu triecienu Vācijas ekonomikai un tūrismam – gandrīz 800 000 sēdvietu zaudējumu vienas sezonas ietvaros. Līdz šim ietekmētas jau deviņas lielas lidostas, tostarp tādi nozīmīgi transporta mezgli kā Hamburga, Berlīne, Ķelne, Memmingene, Frankfurte-Hāna, Drēzdene, Dortmunde un Leipciga. Īpaši satraucoši ir tas, ka Leipcigas, Drēzdenes un Dortmundes lidostās operācijas netiks atjaunotas arī 2026. gadā pēc ziemas sezonas beigām, kas atstās milzīgu robu šo reģionu pieejamībā.
Lidsabiedrība savā lēmumā tiešā veidā vaino Vācijas federālās valdības politiku, kas tiek raksturota kā nekompetenta un kaitnieciska. Tiek uzsvērts, ka pārmērīgi augstās gaisa satiksmes vadības (ATC) nodevas un lidostu drošības maksas, apvienojumā ar augstajiem aviācijas nodokļiem, padara Vācijas debesis par vienām no dārgākajām pasaulē. “Ryanair” norāda, ka Vācija ir viens no vissliktāk atlabušajiem gaisa satiksmes tirgiem kontinentā, darbojoties tikai 88 procentu līmenī no tā apjoma, kas bija pirms pandēmijas. Tas ir krasā pretstatā tādām valstīm kā Polija vai Spānija, kuras mērķtiecīgi samazina izmaksas un atceļ nodokļus, lai veicinātu ekonomisko atveseļošanos, radītu jaunas darbvietas un piesaistītu tūristu miljonus.
Turklāt aviokompānija pārmet Vācijas valdībai klaju solījumu nepildīšanu. Sākotnēji tika solīts aviācijas nodokļus samazināt vai vismaz nepalielināt, taču realitātē notika pretējais. Lai gan šie nodokļi teorētiski tiek ieviesti kā vides aizsardzības instruments, lai kompensētu lidojumu ietekmi uz klimatu un motivētu cilvēkus izvēlēties vilcienus, “Ryanair” uzskata, ka šāds pamatojums ir liekulīgs. Uzņēmums apgalvo, ka tas vienkārši grauj valsts konkurētspēju un soda tieši tos cilvēkus, kuriem jālido darba vai ģimenes iemeslu dēļ.
Uzņēmums jau ir paziņojis, ka pārcels savu kapacitāti uz valstīm ar saprātīgākām izmaksām, piemēram, Itāliju un Zviedriju, un brīdina par tālākiem samazinājumiem, ja Vācijas varasiestādes turpinās ignorēt aviācijas nozares brīdinājuma signālus. Ja valdība risinātu šīs problēmas, lidsabiedrība būtu gatava investēt Vācijā no jauna, taču pagaidām signāli ir drūmi.
Spānija: Tarifu kari un “Aena” monopolpieejas sekas
Līdzīga un ne mazāk saspīlēta situācija izveidojusies arī saulainajā Spānijā. Pēc tam, kad 2025. gada ziemas sarakstā tika zaudēts aptuveni miljons sēdvietu, “Ryanair” ir apstiprinājusi, ka 2026. gada vasaras sezonā reģionālajā Spānijā tiks samazināta kapacitāte vēl par aptuveni 1,2 miljoniem sēdvietu. Šis lēmums ir īsts trieciens mazākajiem reģioniem, jo tas nozīmē pilnīgu lidojumu pārtraukšanu uz tādiem galamērķiem kā Astūrija un Vigo. Turklāt lidsabiedrība ir nolēmusi slēgt savu operatīvo bāzi Santjago de Kompustelā, kas ir nozīmīgs punkts svētceļnieku un tūristu plūsmā. Tāpat tiks būtiski ierobežoti savienojumi ar Kanāriju salām un tādām pilsētām kā Saragosa un Santandera.
Šeit galvenais konflikts sakņojas ieilgušās un asās domstarpībās ar Spānijas lidostu operatoru “Aena” par straujo nodevu kāpumu. “Ryanair” asi kritizē operatora monopolpieeju cenu noteikšanā. Šī pieeja paredz, ka mazajām, nepietiekami noslogotajām reģionālajām lidostām būtu jāmaksā praktiski tādas pašas nodevas kā pasaules klases aviācijas mezgliem – Madridei vai Barselonai.
Aviokompānija to uzskata par ekonomiski absurdu rīcību, kas iznīcina reģionālo tūrismu. Tāpēc “Ryanair” stratēģiski izvēlas pārcelt lidmašīnas uz lielākām Spānijas pilsētām kā Palma vai Malga, kur pieprasījums ir lielāks, vai vispār uz citām valstīm kā Maroka, Albānija vai Horvātija, kur valdības saprot, ka zemākas lidostu nodevas nozīmē vairāk tūristu.
Papildu spriedzi rada Spānijas valdības mēģinājumi ierobežot papildu maksu iekasēšanu par rokas bagāžu, ko “Ryanair” dēvē par “nelikumīgiem bagāžas sodiem”. Lidsabiedrība uzsver, ka šāda regulācija ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem un padara Spānijas reģionus mazāk pievilcīgus tūristu acīs. Lai gan citi pārvadātāji, piemēram, “Vueling”, “Binter” vai “Iberia”, cenšas aizpildīt radušos robus, “Ryanair” aiziešana joprojām radīs milzīgu ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Pasažieri, visticamāk, saskarsies ar augstākām biļešu cenām un mazāku lidojumu izvēli, kas tiešā veidā ietekmēs vietējo viesnīcu un restorānu ieņēmumus.
Francija un Beļģija: Nodokļu trieciens un reģionālās izolācijas draudi
Francijas tirgus 2026. gadā arī tiks pakļauts vērienīgai tīrīšanai. Jau 2025. gada ziemas sezonā sēdvietu skaits tika samazināts par 750 000 pēc lidojumu pārtraukšanas uz Beržeraku, Brīvu un Strasbūru. Galvenais iemesls šim solim bija tieši Francijas aviācijas nodokļu paaugstināšana, ko uzņēmums uzskata par nesamērīgu.
Lai gan pēc ilgstošām un sarežģītām sarunām ar Francijas iestādēm ir panākta vienošanās par reisu atsākšanu uz Beržeraku 2026. gada vasarā, citas pilsētas joprojām paliek “melnajā sarakstā”. Lidsabiedrības komercdirektors Džeisons Makginiss ir devis nepārprotamu mājienu, ka Francijas reģionālās lidostas 2026. gadā varētu palikt bez “Ryanair” klātbūtnes, ja vien valsts politika nemainīsies. Šāda rīcība var novest pie reģionālās izolācijas, padarot ceļošanu uz attāliem Francijas apgabaliem dārgu un sarežģītu.
Beļģijā situācija ir kļuvusi vēl kritiskāka jaunā valsts aviācijas nodokļa dēļ. Plānots, ka šis nodoklis dubultos maksu līdz pat 10 eiro par katru pasažieri, kas budžeta ceļotājam ir ievērojama summa. Rezultātā “Ryanair” no Briseles Zaventemas un Šarlruā lidostām 2026./2027. gada ziemas sarakstā izslēgs 20 maršrutus un zaudēs aptuveni vienu miljonu sēdvietu. Tas ir milzīgs trieciens Beļģijas aviācijas sektoram, jo lidsabiedrība plāno izvest arī piecus gaisa kuģus no šīm bāzēm, tādējādi likvidējot darbvietas un samazinot nodokļu ieņēmumus. Aviokompānija aicina Beļģijas valdību nākt pie prāta un atcelt šo nodokli, pirms valsts tūrisma nozare sabrūk, sekojot negatīvajam Austrijas un Vācijas piemēram, kur cenas ir uzšāvušās debesīs, bet pasažieru skaits sarucis.
Portugāle un Balkāni: Cīņa pret monopolu diktatūru un resursu pārbīde
Portugāle un īpaši Azoru salas saskaras ar eksistenciāliem izaicinājumiem transporta jomā. No 2026. gada marta “Ryanair” pārtrauks visus sešus maršrutus ar Azoru salām, kas tieši ietekmēs vairāk nekā 400 000 ceļotāju gadā. Šis lēmums ir tiešas sekas lidostu operatora ANA (“Vinci”) monopolstāvoklim. Aviokompānija apgalvo, ka ANA ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, nekontrolēti paaugstinot maksas bez jebkādas vēlmes uzlabot savienojamību. Tas ir īpaši sāpīgi salas tipa ekonomikai, kas ir pilnībā atkarīga no gaisa satiksmes.
Papildu slogu rada Portugāles ieviestais jaunais 2 eiro ceļošanas nodoklis un ES emisijas kvotu sistēma, kas ir vērsta tieši pret īsajiem lidojumiem uz tālākiem galamērķiem kā Azoru salas vai Madeira. “Ryanair” pieprasa valdībai iejaukties un nepieļaut nacionālās infrastruktūras izmantošanu Francijas monopoluzņēmuma peļņas gūšanai uz vietējo iedzīvotāju rēķina.
Visbeidzot, stratēģiska resursu pārdale skars arī Bosniju un Serbiju. 2026. gada vasaras sarakstā “Ryanair” plāno samazināt reisu biežumu no Baņa Lukas un Nišas lidostām uz tādiem galamērķiem kā Vīne, Memmingene un Malta. Šis solis tiek skaidrots ar nepieciešamību maksimāli efektīvi izmantot lidmašīnas reģionos ar eksplozīvu pieprasījuma pieaugumu, piemēram, Horvātijā, kur tūrisma sezona solās būt rekordgara un ienesīga.
Šī globālā resursu rotācija skaidri parāda “Ryanair” biznesa filozofiju – nekādas sentimentalitātes pret vēsturiskiem maršrutiem; ja peļņas rādītāji kritīsies nodokļu vai nodevu dēļ, lidsabiedrība bez svārstīšanās pametīs jebkuru pilsētu, atstājot to bez zemo cenu savienojumiem. Tas ir skaidrs signāls visām Eiropas pilsētām: lai saglabātu lidojumus, ir jānodrošina viszemākās izmaksas, pretējā gadījumā “Ryanair” lidmašīnas vienkārši aizlidos citur.
